Tasitolu Klamar Inspirativu Isin Kulafur, Amo Papa Mos Bele Doko Ulun


Dili 20 Abril 2024

Nudár nasaun kuaze maioria absoluta ho populasaun religiaun kristaun katólika, Tasitolu hanesan sítiu istoríku legendáriu. Iha 12 Outubro 1989 Amu Papa João Paulo II visita mai Timór iha tempu neba. Gerasaun sira ne’ebé momentu partisipa iha funu hasoru Indonésiu sira sai sasin no sira sente duni Tasitolu nain sira nebe invisível hamutuk ho sira. Tanba ne’e sira baráni halo asaun demonstrasaun kona ba ukun rasik an hasóru Amo Papa maske iha rísku tebes ba sira nia moris. Hau senti katak Vatikánu no mós Roma sei iha rekordasaun istória rai didiak hela iha sira nia biblioteka. Wain ema sira iha nebá lê lívru ou vídeo ruma sira imagina fatin ne’e nudar fatin sagradu tan ne’e espera katak mantein ho diak. No sira sei mai konfirma diretamente iha fulan Setembru 2024.

Iha okasiaun eventu festa independensia tinan 2002, ita ninia lideransa sira designa Tasitolu sai hanesan jardim ba dame. Tasitolu hanesan símbolu ba Amo Papa nebe lori dame no esperansa ba Timoroan iha moméntu neba. Tanba istória no kultura Timor oan sira gosta oho malu, vinga malu, ódiu malu, no laran moras ba malu (pior liu até a data), entaun designasaun Tasitolu nudar jardim dame ne’e bele fo inspirasaun ba povu hodi fó liman ba malu hamutuk maun alin hodi halo desenvolvimentu atu ensi ukun an nebe sosa ho ruin ho ran.

Iha tinan 2024 ida ne’e, Amo Papa Francis atu visita mai iha Timor-Leste. Fatin ba Amo papa ninia atividade prinsipal maka halo misa konsetra iha Tasitolu. Delegasaun husi Vatikánu, konvidadus, no povu no sarani tomak sei konsetra hotu iha neba. Preparasaun agora namanas los. Komisaun organizadora husi estadu prepara hela fatin refere, liu-liu konstrusaun palku atu Amo Papa hamrik hodi halo misa bá. Foin dadauk iha loron hirak liu ba  ita akompanha iha sosial media, kordenador komisaun organizadora husi estadu no tékniku (teki-niki) sira hakilar malu no haksesuk malu kona ba asuntu tékniku iha Amo Kardeal no Representate Vatikánu ninia oin. Ida ne’e atu hatudu katak kordenador sira mesak kátolika puru no fanátiku ate to’o haksesuk malu (ne’e o nia masin kaut maka ne’e).

Ho istória Tasitolu ninian, naran Tasitolu agora sai nudar sentru atensaun ba ema hotu tanba valores ne’ebé partinente ona. Maibé aparensia físika (tampak fisik) hanesan ema kbit laek ne’ebé temi nia naran deit mas lá iha liu atensaun. Tasitolu hanesan lá haris komesa husi tinan 1989. Iha tinan 2002, fo saráni tia maibé bé sani maran keleur tona. Ema sira ne’ebé fo sarani mos agora lao dok ba fó sarani ema seluk iha fat-fatin. Entaun Tasitolu Helena deit to’o agora. Wain hira Amo Papa atu mai visita, apa sani sira lufu-lafu kuru be’e hodi fó haris, pinta kintu-kantu nune’e bele fó impresaun katólikismu tebes. Krédiku imagem diak hetan ba lideransa no polítiku sira. Maibé ha’u fiar katak Ema ou Lider klase hanesan Amo Papa Francis, iha ninia matan rasik, tilun rasik, no sentimetu rasik atu bele haré Timor-Leste nudár povu. Nia sei lá fiar absoluta deit impresaun sira haré husi atendementu protokolu, no mos aparensia sítiu físiku iha ninia rute viagem liu ba-mai iha sidade. Tanba sasan sira ne’e hetan konstrusaun ho objetivu atu simu los deit Amo Papa.

Tasitolu nia naran inspirativu maibé isin kulafur. Ita haré tok Tasitolu nudar ground zero ba Amo Papa João Paulo II iha tinan 1989. Kapela oan sei manten ninia estrutura intaktu. Maibé area kapela lá iha baliza protesaun ruma. Ema bele asesu ba-mai tun-sae ba laran konforme. Lá iha jestaun ida  kona ba asesu ba Kapela designadu dehan sagradu. Lá iha siguransa iha areadores Kapela refere tanba ne’e kualker atividade ema bele halo iha neba. Bele toba iha neba, hein transporte públiku, namora, hemu tua, bele, bele mos hein malu atu sae ring iha neba. Estrutura kapela ne’e mos tuan ona, sumentu reboka sira monu sai, ema pinta tun sae no seluk tan nebe halo kapela refere lá serve duni ninia status nudar fatin sagradu.

Tasitolu nia âmbitu klamar no isin extende ba liur tan. Lagoa Tasitolu maka sai hanesan karakterístika natural. Maibe Lagoa refere agora foer tanba ema soe foer iha neba. Ema soe foer sintinia, fase ropa foer, no lixu sira. Lagoa hanesan habitat ba animal raru sira, habitat mos ba biodiversidade ne’ebé presiza mantein hodi halo balansu ekosistema moris nia iha sidade Dili. Maibé tanba foer, karakterístiku natural sira ne’e komesa lakon ou lakon neneik; nu fim ekosistema bele at nune nia afeta ba meiu ambiente eg geral iha Tasitolu no Dili laran tomak.

Aspetu seluk ne’ebé bisa-bisa halo Amo Papa mos doko ulun maka habitasaun komunidade. Abitasaun ho klase favela buras tebes iha área refere. Maske iha 2002 Tasitolu hetan sarani nudar fatin sagradu no mos sai jardim ba dame, laiha esforsu neing ida atu bele realiza visaun refere. Ida ne’e indiskutivel tanba realidade maka hatudu. Priméiru, Tasitolu seidauk iha planu integradu ida atu bele envisiona ninia status hanesa fatin sagradu no jardim ba dame. Iha inisiativu agoismu, individualismu, grupuismu, no elitismu ne’ebé maka ita rona dala barak iha media. Hanesan projetu hotel Pelican Paradise, projetu edifísiu parlamentu nasional, no mos projetu husi Ministériu turismu nebe kala nain hira oan  tur koalia ba malu hasai kedan desenhu kona ba koseitu desenvolviment fatin sagradu Tasitolu. Inisiativu hotu sira ne’e lá han malu ho visaun Tasitolu nebe sarani ona. Nune mos, ita bele hare, inisiativu hira nee sei iha mehi deit no halo publisidade deit. Maibe laiha ida maka implementa too agora.

Buat sira hanesan guvernu planu laiha, visaun laiha, kontrolu laiha no asaun laiha maka fó espasu ba habitasaun favela nakonu ona. Duke hein atu guvernu bele realiza ninia visaun Tasitolu hanesan jardim ba dame no fatin sagradun, povu ninia visaun maka prevalese uluk tia ona. Povu ninia planu no asaun maka manan uluk ona duke guvernu ninia planu no visaun. Povu sira hanoin katak laiha planu ba Tasitolu, laiha regulamentu nebe maka konsistente no responsavel entaun sira invade tia area refere tanba nesesidade harí hela fatin. Povu lá bele dunik hein guvernu atu kria kondisaun ba sira tanba lentu liu entaun sira foti inisiativa rasik tanba nesesidade urgente. Uma hanesan nesesidade básika ba ema ida. Populasaun aumenta ba bebeik iha sidade Dili maibe espasu lá nato’on atu akomoda. Hela area Tasitolu maka mamuk, luan, no free, hein fali k? gass Brooo.

Nu fim komunidade kria rasik sira nia habitasaun, forma rasik sira nia ordenamentu habitasaun baseia ba nesesidade maibe laos baseia ba padraun ruma; sira rasik fornese sira nia infraestrutura basika, no mos sira rasik halo gestaun baseia ba sira nia kapasidade finanseira. Guvernu só ba halo sensus deit no mos ba organiza hodi tuir eleisaun parlamentar, presidensial, no eleisaun chefi suku deit. Restu, entrega tomak ba nain sira halo rasik.

Ho ida ne’e kondisaun lá dignu tanba sira harí uma ho materia nebe ho kualidade temporariu, ho kustu baratu entaun sira nia hela fatin lá seguru. Dala ruma anin mai bele sobu lalais, udan mai be bele tama. Konsekuensia seluk fali maka infraestrutura básika lá adekuadu tanba na’in sira kria tuir ninia kapasidade. Entaun soe foer be bot no ki’ik lá tuir pandraun higeniu ninian; laiha fatin soe lixu doméstiku nune halo susuk barak mos. Kondisaun hira nee bele afeta ba populuasaun sira ninia saude.  

Kondisaun físiku ida seluk maka kona bá lao dalan kareta ou motor (Estrada) iha rai luan Tasitolu ne’ebé lá iha planta arrangamentu espasu ruma. Rai luan Tasitolu babain sai fatin atividade konsertu no kampanha no tividade festivu seluk sira. Tanba laiha planta ba Estrada entaun ninia konfigurasaun hare hanesan ramu ai parapa nian. Estrada tutan-malun tesik-malu laiha orientasaun klaru. Kuandu ita lao maka kria rasik Estrada iha kampu luan refere. Hanesan los iha alam bebas.  

Atividade sira seluk nebe lá kompativel ho visaun sagradu no jardim dame ida seluk maka sai hanesan fatin ba aprende kareta ou kondus kareta; iha mos servisu terminal transporte públiku temporáriu mos, iha fatin paragem nebe uluk halo atu atende ba kareta sira nebe mai asiste eventu ou festa boot 20 de maiu iha Tasitolu. Maibe tanba to’o agora laiha terminal transpote públiku harí iha neba atu bele atende nesesidade servisu transporte públiku nian ba movimentu trafiku mai husi parte Loromonu nian, entaun uza ona sai terminal. Atividade sira ne’e kuaze akontese tuir situasaun no gostu deit. Nune povu mos toman at ona hakarak bá hela iha iha kualker fatin tuir gostu deit.

Jujusrly speaking, Tasitolu kuandu rona iha palestra ruma, iha diskusaun ruma, no iha publisidade ruma isin fulun hamrik kedas. Maibé bá visita tok, Amo Papa mos bele doko ulun. Hau espera katak komisaun organizadora bele fo independensia ba Amo Papa atu bele hili lao ba areadores palku misa nian hodi hasoru povu sira iha favela Tasitolu. Laos hasoru deit maka ema no fatin nebe kriadu tanba iha osan nebe alokadu. Hanesan aeroportu, hotel no palasius sira. Ho nune maka Amo Papa bele hasoru duni povu puru no igreija puru iha Timor-Leste. Nune mos atu bele hare tok Amo Papa doko ulun ou lae.

*Espera katak artigu nee bele fo inspirasaun ruma.